Medicīniskā astroloģija - topogrāfija
Ar zīmi mēs nosakām plašo anatomisko teritoriju, bet ar planētas grādu precizējam konkrētu orgānu, struktūru vai funkciju šajā teritorijā. Piemēram, Vēzis kopumā saistīts ar krūškurvi un kuņģi, taču dažādi Vēža grādi atsevišķi norāda uz krūšu dobumu, piena dziedzeriem, barības vadu, kuņģi, tā gļotādu un vēdera augšdaļu.
Šādu anatomisko topogrāfiju pa zodiaka grādiem izmantoja Reinholds Ebertīns savā medicīniskās astroloģijas un kosmobioloģijas darbā. Precīzāk, Ebertīns šo pieeju attīstīja, balstoties arī uz Frica Brandava anatomisko atbilstību sistēmu, tāpēc korektāk to saukt par Ebertīna medicīniskās astroloģijas tradīcijā izmantoto anatomisko grādu sistēmu, nevis pasludināt viņu par tās vienīgo autoru.
Planēta konkrētā grādā pati par sevi vēl nenozīmē slimību. Tā izceļ jutīgu anatomisko punktu. Veselības problēmas iespējamību nosaka planētas stāvoklis, tās funkcionālā nozīme kartē, saņemtie aspekti, zīmes pārvaldnieks, veselības mājas un aktivizācija periodos vai tranzītos. Tātad zīme parāda ķermeņa reģionu, grāds precizē vietu, bet pārējā karte parāda stāvokli un aktivizācijas laiku. Anatomiskie grādi var labāk strādāt ar slimībām, kas attīstās caur cilvēka paša fizioloģiju, bet vājāk ar nejaušām ārējām traumām.
Ebertīna medicīniskās astroloģijas sistēma
Auns ♈ Galva un smadzenes
- 0°–5°: galvas smadzenes, lielās smadzenes*
- 5°–10°: galvaskauss
- 10°–15°: seja, piere
- 15°–20°: acis
- 20°–25°: deguns
- 25°–30°: žoklis, zobi, sejas kauli
*Piemērs: Dziedātājai Selīnai Dionai Bhrigu Point atrodas Ašvini 0°45′, galvas smadzeņu sektorā. Tas padara centrālo nervu sistēmu jutīgu pret ārējiem kairinājumiem un pārslodzi. Viņai diagnosticēts stīvā cilvēka sindroms jeb Stiff Person Syndrome, SPS. Tā ir reta autoimūna neiroloģiska slimība . Rahu periods sākās 2014. gadā, bet Rahu atrodas Revati 25°15′,(sk.zemāk) psihosomatiskās saiknes zonā. Rahu pastiprina vajadzību izplesties, palikt redzamai un turpināt sasniegt arī tad, kad ķermenis jau pieprasa apstāšanos. Prāts turas pie mērķa, bet ķermenis ar neiroloģisku simptomātiku uzliek robežu: viss ir sasniegts, tagad vajadzīga atpūta. Ašvini dod ātru nervu impulsu, bet BP pastiprina jutību pret ārējiem kairinājumiem. Selīnas slimībā spazmas tieši provocē skaņa, pieskāriens, stress un pēkšņa kustība. Tātad ārējais impulss pārāk strauji sasniedz centrālo nervu sistēmu, bet bremzējošais mehānisms to pietiekami neapslāpē. Prāna Pada 29°23′ Strēlniekā iekrīt Ebertīna 25°–30° kustību koordinācijas sektorā, tas parāda traucētu impulsa realizāciju kustībā. Turklāt tā ir Uttara Ašādhā, kas turpina turēt, izturēt un uzvarēt. Ķermenis faktiski ieslēdz pārmērīgu “turēšanās” režīmu: atlaišanas vietā muskuļi burtiski sastindzina kustību.
Vērsis ♉ Kakls un rīkle
- 0°–5°: rīkle, rīkles dobums
- 5°–10°: balss saites
- 10°–15°: vairogdziedzeris
- 15°–20°: kakla skriemeļi
- 20°–25°: kakla muskulatūra
- 25°–30°: apakšžoklis, aukslējas
Dvīņi ♊ Rokas, plaušas un nervi
- 0°–5°: pleci
- 5°–10°: rokas
- 10°–15°: plaukstas
- 15°–20°: pirksti
- 20°–25°: plaušas
- 25°–30°: bronhi, nervu sistēma
Vēzis ♋ Krūškurvis un kuņģis
- 0°–5°: krūškurvja dobums
- 5°–10°: krūtis, piena dziedzeri
- 10°–15°: barības vads
- 15°–20°: kuņģis
- 20°–25°: kuņģa gļotāda
- 25°–30°: vēdera dobuma augšējā daļa
Lauva ♌ Sirds un mugurkauls
- 0°–5°: sirds
- 5°–10°: asinsrite
- 10°–15°: mugurkaula augšējā daļa
- 15°–20°: muguras muskuļi
- 20°–25°: aorta
- 25°–30°: sirds ritms
Jaunava ♍ Gremošanas sistēma un zarnas
- 0°–5°: tievā zarna
- 5°–10°: divpadsmitpirkstu zarna
- 10°–15°: aizkuņģa dziedzeris
- 15°–20°: aknu funkcionālā darbība
- 20°–25°: gremošanas enzīmi
- 25°–30°: barības vielu uzsūkšanās zarnās
Svari ♎ Nieres un līdzsvars
- 0°–5°: nieres
- 5°–10°: nieru bļodiņas
- 10°–15°: urīnpūšļa līdzsvars un regulācija
- 15°–20°: mugurkaula jostas daļa
- 20°–25°: asins bioķīmiskais sastāvs
- 25°–30°: skābju un sārmu līdzsvars
Skorpions ♏ Reproduktīvā sistēma un izvadīšana
- 0°–5°: dzimumorgāni
- 5°–10°: dzimumdziedzeri, olnīcas vai sēklinieki
- 10°–15°: urīnizvadkanāls
- 15°–20°: taisnā zarna
- 20°–25°: resnā zarna
- 25°–30°: detoksikācija un reģenerācija
Strēlnieks ♐ Gurni, aknas un augšstilbi
- 0°–5°: gurni, gūžu apvidus
- 5°–10°: augšstilbi
- 10°–15°: sēžas nervs
- 15°–20°: aknu struktūra
- 20°–25°: tauku vielmaiņa
- 25°–30°: kustību koordinācija
Mežāzis ♑ Kauli, ceļgali un āda
- 0°–5°: ceļgali
- 5°–10°: locītavas
- 10°–15°: kauli
- 15°–20°: zobi
- 20°–25°: āda
- 25°–30°: skeleta uzbūve
Ūdensvīrs ♒ Asinsrite un potītes
- 0°–5°: potītes
- 5°–10°: apakšstilbi, ikri
- 10°–15°: venozā asinsrite
- 15°–20°: asins plūsma
- 20°–25°: nervu impulsi
- 25°–30°: elektromagnētiskā jutība
Zivis ♓ Pēdas, limfa un imunitāte
- 0°–5°: pēdas
- 5°–10°: kāju pirksti
- 10°–15°: limfātiskā sistēma
- 15°–20°: imūnā atbildes reakcija
- 20°–25°: endokrīnās sistēmas jutīgums
- 25°–30°: psihosomatiskā saikne
Rahu un Ketu anatomiskajos grādos
Rahu un Ketu konkrētā anatomiskajā sektorā padara šo ķermeņa zonu izteikti jutīgu. Šī jutība var palikt nemanāma gadiem un aktivizēties mezgla mahādašā vai antardašā, attiecīgās zīmes pārvaldnieka periodā, kā arī Rahu, Ketu, Saturna vai Marsa tranzītā pāri konkrētajam grādam. Aktivizāciju vērtē kopā ar D1, D6, 6., 8. un 12. māju, to pārvaldniekiem un aktuālo dašu.
Rahu palielina, pārslogo un padara procesu netipisku. Attiecīgā ķermeņa zona var pārmērīgi reaģēt, iekaist, vairot audus, uzkrāt toksisku slodzi vai radīt mainīgus simptomus. Rahu saistīts ar svešu vielu ietekmi, ķīmiju, medikamentiem, alergēniem, piesārņojumu, vīrusiem, tehnoloģisku vidi un hronisku nervu sistēmas pārstimulāciju. Simptomi var būt izteikti, grūti klasificējami vai neatbilstoši sākotnējam izmeklējumu atradumam. Psihosomatiski Rahu liek šo ķermeņa funkciju pārmērīgi izmantot: cilvēks turpina vairāk, ātrāk un ilgāk, līdz organisms pats uzliek robežu.
Rahu profilakse ir savlaicīga izmeklēšana, kairinātāju atpazīšana, toksiskās slodzes samazināšana, miega un nervu sistēmas regulācija. Svarīgi izvairīties no haotiskas pašārstēšanās un daudzu līdzekļu vienlaicīgas lietošanas, jo Rahu rada vēlmi eksperimentēt un meklēt arvien jaunus risinājumus. Šai zonai vajag skaidru režīmu, izmērāmu novērošanu un vienu konsekventu ārstēšanas virzienu.
Ketu atdala, samazina un pārtrauc funkcijas nepārtrauktību. Attiecīgajā zonā var būt pazemināta jušana, vāja saikne ar ķermeņa signāliem, funkcijas iztrūkums, audu noplicināšanās, nervu impulsu pārrāvums, rētošanās vai ķirurģiskas iejaukšanās tēma. Ketu procesi mēdz būt klusi: cilvēks problēmu nepamana, ignorē simptomu vai izjūt ķermeņa daļu kā svešu un atrautu no kopējās sistēmas. Reizēm izmeklējumos atrod pārmaiņas, pirms cilvēks pats izjūt skaidras sūdzības.
Ketu profilakse ir regulāra pārbaude arī tad, kad nekas nesāp, jo subjektīvā sajūta var būt vājāka par objektīvo procesu. Šai zonai vajadzīga ķermeņa apzināšanās, rehabilitācija, kustība, fizioterapija, nervu un audu barošana, kā arī deficītu savlaicīga korekcija. Ketu prasa atjaunot saikni ar ķermeņa daļu, kuru cilvēks pieradis nejust vai atstāt bez uzmanības.
Upagrahas šajos punktos
Īpaši jutīgi uz šo anatomisko grādu aktivizāciju var reaģēt vēdiskajā astroloģijā aprakstītie upagrahu un citu sensitīvo punktu grādi. Dhūma, Vyatipātika un Čāpa ietilpst aprakāša grahu ķēdē, Mandi un Gulika ir Saturna upagrahas, Bhrigu Bindu ir Mēness un Rahu viduspunkts, bet Prāna Pada ir dzīvības spēka matemātiskais punkts. Medicīniskajā analīzē tos iespējams skatīt vienā grupā kā ķermeņa jutīgos punktus.
Šie punkti paši par sevi vēl nenosaka slimību. Tie norāda vietu, kurā organisma fiziskā funkcija, psihiskā reakcija un dzīves pieredze savienojas īpaši cieši. Punkts var aktivizēties tā pārvaldnieka planētas periodā, apakšperiodā, nozīmīgā tranzītā pāri konkrētajam grādam vai vairāku veselības rādītāju vienlaicīgas aktivizācijas laikā. Tad attiecīgais orgāns var kļūt reaģējošāks, saasināt jau esošu procesu vai caur simptomu atklāt dziļāku psihosomatisku konfliktu.
Bhrigu Pada (*BP) konkrēto anatomisko sistēmu padara jutīgu pret ārējās vides ietekmi. Reakciju var izraisīt ķīmiskas vielas, medikamenti, pārtika, alergēni, toksīni, stress, cilvēki vai pēkšņas dzīves situācijas. Šis punkts darbojas kā uztvērējs: ķermenis ātri nolasa ārēju kairinājumu un izpauž to caur orgānu, kuram atbilst konkrētais grāds.
Vyatipātika ir dziļš psihosomatiskais aklais punkts. Cilvēka iekšējais skatījums uz sevi šajā vietā ir vājināts, tāpēc viņš pats savu konfliktu, uzvedības modeli vai spriedzi ilgstoši nepamana. Apkārtējie sekas var redzēt agrāk par pašu cilvēku. Ķermenis šeit uzņemas atklāšanas funkciju un ar simptomu parāda to, kam apziņa vēl nav atradusi valodu. Vyatipātikas tēma bieži kļūst redzama caur plaisu starp cilvēka nodomu, emocionālo reakciju un faktisko rīcību.
Dhūma norāda uz apziņas aizmiglojumu. Cilvēks sajauc cēloni ar sekām, kļūdaini interpretē ķermeņa signālus vai dzīvo vidē, kas uztur simptomu, pats to skaidri neieraugot. Medicīniskā nozīmē Dhūma var parādīt neskaidru simptomātiku, mainīgas sūdzības, novēlotu problēmas atpazīšanu, intoksikācijas un procesus, kuros aina ir “dūmakaina”. Šajā vietā vispirms jāatgūst skaidrība par to, kas organismu patiesībā noslogo.
Prāna Pada parāda dzīvības spēka ieplūšanu un tā sadalījumu ķermenī. Orgāns, kas atbilst šī punkta grādam, var kļūt par centrālu enerģijas regulatoru. Harmoniskā izpausmē tur atrodas spēcīgs atjaunošanās resurss. Pārslodzes laikā šī pati sistēma var pirmā signalizēt par izsīkumu, elpošanas traucējumiem, vitalitātes kritumu vai nespēju atjaunoties. Prāna Padas grāds rāda vietu, kur ķermenis visskaidrāk pasaka: “man pietrūkst dzīvības spēka” vai “šeit tas atgriežas”.
Čāpa punkts norāda uz ievainojuma vietu. Šajā orgānā var uzkrāties neatrisinātas traumas, dzimtas pieredzes vai karmiska ievainojuma nospiedums. Tas nenozīmē obligātu slimību vai obligātu iepriekšējās dzīves cēloni. Tas parāda sistēmu, kurā trieciens iespiežas dziļāk un kurā simptoms mēdz atkārtoties, līdz cilvēks ierauga aiz tā esošo uzskatu, aizsardzības mehānismu vai dzīves modeli. Ja slimība aktivizējas tieši Čāpa punkta anatomiskajā zonā, ar simptomu apspiešanu vien var nepietikt. Dziedināšanās pieprasa būtisku domāšanas, robežu, attiecību vai dzīvesveida maiņu.
Mandi norāda uz ilgstošu noslodzi, funkcijas palēnināšanos un hronisku vājinājumu. Šī punkta orgāns var kļūt stīvs, gauss, nepietiekami apasiņots vai lēni atjaunoties. Mandi procesi mēdz veidoties pakāpeniski: sākumā parādās nogurums un funkcionāli traucējumi, vēlāk strukturālas pārmaiņas. Tas ir punkts, kur ķermenis nes ilgstošu smagumu un prasa konsekventu režīmu, disciplīnu un laiku.
Gulika parāda toksisku, destruktīvu vai grūti izvadāmu nospiedumu. Attiecīgajā ķermeņa sistēmā var veidoties atkārtojošs iekaisums, saindēšanās, infekcijas, nekrotiski procesi, komplikācijas vai simptomi, kuri pēc īslaicīga uzlabojuma atgriežas. Gulika mēdz norādīt vietu, kur organismam ir grūtības pilnībā pabeigt slimības procesu un izvadīt tā sekas. Medicīniskajā kartē tas prasa skatīties uz intoksikāciju, iekaisuma avotu, hronisku kairinājumu un organisma izvadīšanas spēju.
Mandi un Gulikas nozīmes dažādās tradīcijās daļēji pārklājas. Praktiski Mandi vairāk raksturo palēninājumu, hronisku vājumu un deģenerāciju, savukārt Gulika rāda toksiskumu, bojājumu un procesa atkārtošanos. Ja abi punkti skar vienu anatomisko sektoru, šī ķermeņa sistēma kļūst par prioritāru novērošanas vietu.